“Lursoft IT” izziņas dati liecina, ka nodokļu iemaksās SIA “Iecavnieks & Co” pagājušajā gadā samaksājis 397,43 tūkst. EUR, tostarp 267,80 tūkst. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 124,04 tūkst. EUR iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Pagājušajā gadā uzņēmumā bija nodarbināti 43 darbinieki.

SIA “Iecavnieks & Co” apsaimnieko 426 ha lauksaimniecības zemes, kur audzē ziemas rapsi, ziemas un vasaras kviešus un lopbarības pupas.

Bauskas novadā reģistrētais SIA “Iecavnieks & Co” dibināts 2011. gadā un pieder Dainim Lagzdiņam.

“Lursoft IT” dati rāda, ka pagājušajā gadā VAS “Latvijas Dzelzceļš” apgrozīja 142,55 milj. EUR, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,18 milj. EUR zaudējumiem (zaudējumi 2024. gadā – 32,85 milj. EUR). Uzņēmums nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā 2025. gadā samaksājis 49,99 milj. EUR, tostarp 27,78 milj. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 13,55 milj. EUR iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Uzņēmumā pērn strādāja 3160 darbinieki.

Pagājušajā gadā VAS “Latvijas Dzelzceļš” publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 21 334 tūkst. pasažieru, veicot 7 843 tūkst. vilcienu kilometru pasažieru satiksmē, un 9 454 tūkst. t kravas, veicot 1 935 tūkst. vilcienu kilometru kravu satiksmē. Kravu pārvadājumu apjoms 2025. gadā bija par 17,6% mazāks nekā gadu iepriekš. Lielākais īpatsvars kravu pārvadājumos ir importa pārvadājumiem, kas veido 56,2% no kopējā apjoma. Būtiskāko pārvadājumu daļu pagājušajā gadā veidoja graudi, graudu pārstrādes produkti, sēklas un augļi (39,8%) un naftas un naftas produktu pārvadājumi (22,5%). Kopējā pārvadājumu apjomā minerālmēslu pārvadājumu īpatsvars pagājušajā gadā veidoja 10,2%, koksne un tās izstrādājumi – 5,5%, bet pārējās kravas – 22%. Akmeņogles 2025. gadā nav pārvadātas.

2025. gadā VAS “Latvijas Dzelzceļš” turpināja darbu pie iepriekšējos gados izvirzītajām prioritātēm – darbības efektivitātes veicināšanas, pārskatot biznesa, organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, lai palielinātu koncerna saimnieciskās darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas, kā arī nodrošinātu koncerna konkurētspēju un ilgtspējību nākotnē.

“Jaunais Rīgas teātris” 2025. gadā savās telpās izrādījis 454 izrādes, savukārt ārpus tā pastāvīgās mītnes vietas reģionālajos kultūras centros Latvijā izrādītas trīs izbraukumu izrādes, tāpat arī teātris devies viesizrādē ārpus Latvijas robežām, atklājot teātra festivālu “KONTAKT” Polijā. Apmeklētāju skaits “Jaunais Rīgas teātris” izrādēs teātra telpās 2025. gadā sasniedza 130,5 tūkstošus, savukārt izbraukuma izrādēs Latvijā – 2018 skatītājus. Ņemot vērā arī “Jaunais Rīgas teātris” telpās izrādīto filmu seansu, digitālo projektu skatījumu skaitu, kopējais “Jaunais Rīgas teātris” auditorijas apjoms 2025. gadā bija 134,85 tūkstoši skatītāju.

“Jaunais Rīgas teātris” ieņēmumus veido ieņēmumi no teātra biļešu pārdošanas, valsts dotācijas, ieņēmumi no viesizrādēm, citu “Jaunais Rīgas teātris” produktu tirdzniecība, kā arī piesaistītie ziedojumi un ieņēmumi no telpu iznomāšanas. Teātra kopējie ieņēmumi 2025. gadā bija 7 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tie pieauga par 7,06%. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka teātra saņemtā valsts dotācija 2025. gadā, neskaitot no iepriekšējiem gadiem pārceltās dotācijas daļu, bija 2,38 milj. EUR, bet pašu ieņēmumi – 4,62 milj. EUR. Gada laikā teātra pašu ieņēmumi pieauguši par 19%, kas skaidrojams gan ar ievērojamu biļešu ieņēmumu apjoma pieaugumu, gan citu ieņēmumu pozīciju palielināšanos. Kopējo izdevumu apmērs 2025. gadā sasniedza 7,16 milj. EUR, no tiem 3 milj. EUR veidoja darba algas štata darbiniekiem. “Lursoft IT” dati rāda, ka pagājušajā gadā “Jaunais Rīgas teātris” bija nodarbināti 114 darbinieki.

Apkopotajos datos redzams, ka 2025. gadā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ar darba vietām nodrošināja 1896 darbiniekus. Nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā uzņēmums pagājušajā gadā samaksāja 28,68 milj. EUR, tostarp 11,79 milj. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 5,55 milj. EUR iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Aizvadītajā gadā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” turpināja ieguldīt uzņēmuma attīstībā, digitālajos risinājumos un tehniskajā nodrošinājumā, veicot kapitālieguldījumus 3,6 milj. EUR apmērā. Veikto ieguldījumu rezultātā ilgtermiņa aktīvi gada beigās bija 9,6 milj. EUR jeb 9% no aktīvu vērtības.

Pagājušā gada sākumā uzņēmumā izstrādāts un apstiprināts Klientu apkalpošanas standarts, lai izveidotu vienotu izpratni par klientu apkalpošanu un uzņēmuma ikdienas rīcībām. Pērn janvārī arī uzņēmuma Zvanu centrs pārcelts uz jaunām, modernām un ērtām telpām Latgales ielā 168, Rīgā. Tāpat arī veikti remontdarbi SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apkalpošanas centros.

2026. gada 26. februārī Rīgas dome pieņēma lēmumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzdalības izbeigšanu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, uzņēmuma reorganizēšanu par akciju sabiedrību un darbu uzsākšanu, lai izvietotu uzņēmuma akcijas vērtspapīru publiskajā piedāvājumā, iekļaujot akcijas regulētajā vērtspapīru tirgū. Šogad uzņēmums turpinās darbu, lai pievienotos Latvijas biržā kotēto uzņēmumu pulkam.

Pagājušais pārskata gads SIA “Enefit” bijis finansiāli veiksmīgs, to noslēdzot ar 1,74 milj. EUR peļņu (peļņa 2024. gadā – 4,33 milj. EUR). To ietekmēja izmaksu sabalansēšana ar ieņēmumiem, zemāki procentu maksājumi mātes kompānijai, kā arī mazāki pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi.

Pārskata gadā SIA “Enefit” turpināja elastīgi efektivizēt savu darbību, atsakoties no mazāk pieprasītiem produktiem, piemēram, saules paneļu sistēmu uzstādīšanas privātpersonu segmentā un LNG stacijas darbības Kolkā. Uzņēmums pārfokusēja uzmanību uz jauniem attīstības virzieniem, tostarp BESS jeb elektroenerģijas uzkrājošo risinājumu pārdošanu un uzstādīšanu biznesa klientiem. Vienlaikus SIA “Enefit” turpināja investēt publiskā elektroauto uzlādes tīkla attīstībā, pārskata gadā uzstādot 25 jaunas uzlādes iekārtas visā Latvijā. 

SIA “Enefit” ir Igaunijas nacionālajai energokompānijai OU “Enefit” pilnībā piederošs meitas uzņēmums. Pērn uzņēmumā bija nodarbināti 86 darbinieki.

2025. gada otrajā un trešajā ceturksnī SIA “NEW ROSME” pilnībā pārcēlās uz jaunām telpām un veica jauno telpu aprīkošanu ražošanas, noliktavu un biroja vajadzībām. Sākot ar aizvadītā gada aprīli pakāpeniski ražošanas process uzsākts jaunajās telpās, Deglava ielā 46, Rīgā, savukārt ar 2025. gada 1. jūliju uzņēmuma administrācija atrodas “Novira” biroju kompleksā Marijas ielā 2a, Rīgā. Aizvadītā gada augustā arī atvērts jauns Rosmes veikals Deglava ielā 46, Rīgā.  SIA “NEW ROSME” pamatdarbību veido divi virzieni – pašu modelēto apakšveļas izstrādājumu ražošana, kā arī šūšanas pakalpojumu sniegšana Zviedrijas un citiem Eiropas uzņēmumiem.

Pagājušajā gadā SIA “NEW ROSME” nodarbināja 155 darbiniekus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās samaksājot 610,84 tūkst. EUR un iedzīvotāju ienākuma nodoklī 215,48 tūkst. EUR. Ražotāja kopējās nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā 2025. gadā sasniedza 958,02 tūkst. EUR.

Šogad uzņēmums plāno turpināt attīstīt diversificētus produkcijas noieta kanālus, paplašinot savu darbību Lielbritānijas un ASV tirgos, kā arī palielinot ražošanas apjomus partneru zīmolu ražošanas segmentā. Jānorāda, ka Latvijas tirgus pērn veidoja 42,08% no SIA “NEW ROSME” kopējā apgrozījuma, gadu iepriekš tie bija 44,45%.

SIA “NEW ROSME” ir zviedru kapitāla uzņēmums. Kopš 2022. gada SIA “NEW ROSME” īpašnieks ir Rosme Lingerie AB, kas pieder Swegmark ģimenes locekļiem.

Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “Biovela” norādījusi, ka 2025. gada beigās, ņemot vērā izmaiņas uzņēmumu grupas iekšējos procesos, pieņemts lēmums pārtraukt vienu no uzņēmējdarbības veidiem – gaļas produktu vairumtirdzniecību. Apgrozījumu no dzīvu lopu vairumtirdzniecības šogad plānots palielināt par 8%. To paredzēts sasniegt, piesaistot jaunus klientus un nodrošinot labvēlīgākus nosacījumus jau esošajiem klientiem.

Mārupes novadā reģistrētā SIA “Biovela” dibināta 2002. gadā. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir lietuviešu BIOVELA GROUP UAB.

Iesniegtajā vadības ziņojumā AS “ELKO Grupa” norādījusi, ka ieņēmumu pieauguma galvenais virzītājspēks bija mazās sadzīves tehnikas segments, kur sadarbība ar ambicioziem, strauji augošiem piegādātājiem apvienojumā ar ELKO zīmolu attīstības un veicināšanas kompetencēm nodrošināja galveno ieņēmumu daļu. Uzņēmums pārstāv 400 IT ražotājus un sniedz plašu produktu un izplatīšanas pakalpojumu klāstu vairāk nekā 10 000 mazumtirgotājiem, vietējiem datoru ražotājiem, sistēmu integratoriem un dažādu nozaru uzņēmumiem 14 Eiropas valstīs.

Šogad AS “ELKO Grupa” turpinās attīstīt un optimizēt produktu portfeli, kas ļaus uzlabot darbības rezultātus. Ņemot vērā pastāvošo kredītrisku un IT industrijas risku, uzņēmuma vadība joprojām kā vienu no galvenajām prioritātēm ir izvirzījusi darba kapitāla pārvaldi.

“Lursoft IT” pieejamie dati rāda, ka 2025. gadā AS “ELKO Grupa” nodarbināja 274 darbiniekus. Nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā uzņēmums pērn samaksājis 8,48 milj. EUR, tostarp 2,99 milj. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,57 milj. EUR iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Savu saražoto produkciju SIA “Vika Wood” 2025. gadā pārdeva 28 pasaules valstīs. Apjoma ziņā visvairāk produkcijas realizēts Latvijā (27,6%), Igaunijā (24,9%) un Japānā (13,9%). Tāpat arī eksportēts uz Lietuvu (5,9%), Koreju (4,9%), Vāciju (4,5%), Nīderlandi (3,3%), Poliju (2,6%) un Beļģiju (2,1%). Pārējās valstīs individuālie pārdošanas apjomi bija mazāki par 2%.

Pagājušajā gadā SIA “Vika Wood” veica nozīmīgas investīcijas uzņēmuma ilgtspējas nodrošināšanā. Galvenie uzsvari tika likti uz energoefektivitātes uzlabošanu atsevišķos tehnoloģiskajos posmos, kā arī veikti nozīmīgi modernizācijas darbi esošo koksnes žāvētavu energoefektivitātes un kopējās jaudas kāpināšanā. Kopējais investīciju apjoms 2025. gadā sasniedza 6,27 milj. EUR.

Talsu novadā reģistrētais kokapstrādes uzņēmums SIA “Vika Wood” dibināts 1995. gadā. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir austriešu Nextwood One GmbH.

Iesniegtajā vadības ziņojumā uzņēmums norādījis, ka apgrozījums 2025. gadā pieaudzis, palielinoties pieprasījumam un pārdotajam apjomam, ko veicināja jaunatvērtie un pārveidotie, modernizētie veikali, kā arī pieaugošas preču plūsmas nodrošināšana uz “Rimi” veikaliem Lietuvā un Igaunijā. Pārskata gadu SIA “Rimi Latvia” noslēdza ar 143 veikaliem, no kuriem 39 bija “Rimi Hyper”, 42 – “Rimi Super”, 57 – “Rimi Mini” un 5 – “Rimi Express” formāta veikali. E-komercijas darbība tika nodrošināta deviņos “Rimi Hyper” veikalos.

Pārskata periodā SIA “Rimi Latvia” bija nodarbināti vidēji 5215 darbinieki visā Latvijā, darbinieku vidējais vecums bija 47,2 gadi. “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā mazumtirgotājs 2025. gadā samaksājis 42,2 milj. EUR.

Šogad SIA “Rimi Latvia” turpinās attīstīt veikalu tīklu, investēt esošo veikalu pārveidošanā un labiekārtošanā, vienlaikus rūpējoties par labu apkalpošanas līmeni, kvalitāti un cenu, kā arī uzņēmums attīstīs privāto preču zīmju produktu klāstu un koncentrēsies uz pircēju lojalitātes veicināšanu. 

2025. gada martā Dānijas mazumtirdzniecības grupa “Salling Group” parakstīja līgumu ar “ICA Gruppen” par “Rimi Baltic” AB 100% daļu iegādi. 2025. gada 2. maijā Eiropas Komisija apstiprināja pārdošanu, un 2025. gada 2. jūnijā noslēgts darījums, “Rimi” kļūstot par “Salling Group” pilnībā piederošu daļu.

“Lursoft IT” dati rāda, ka pagājušajā gadā SIA “Sanitex” nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā samaksājis 41,47 milj. EUR, tostarp 4,41 milj. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,82 milj. EUR iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Uzņēmumā pērn strādāja 713 darbinieki.

SIA “Sanitex” reģistrēts 1993. gadā un pieder lietuviešu UAB “Sanitex”.

“Sarežģīta ģeopolitiskā situācija un ASV tirdzniecības tarifi bija galvenais ekonomiku bremzējošais faktors, kas ietekmēja uzņēmuma darbību 2025. finanšu gadā. Tā rezultātā turpinājās preču pieprasījuma un patēriņa strauja samazināšanās, krājumu aprites palēnināšanās, izejmateriālu iepirkuma cenu augsta līmeņa saglabāšanās, aizdevumu procentu likmju lēnais kritums, kā arī pakalpojumu un darbaspēka izmaksu kāpums,” teikts SIA “VALPRO” vadības ziņojumā. Šie faktori prasīja uzņēmumam pārkārtoties uz mainīgu un ātru risinājumu realizāciju, lai sasniegtu veiksmīgus saimnieciskās darbības rezultātus, vienlaikus turpinot aktīvi strādāt pie uzņēmējdarbības ārējo un iekšējo risku pārvaldības. “Lursoft IT” pieejamie dati rāda, ka pagājušo finanšu periodu SIA “VALPRO” noslēdzis ar 2,04 milj. EUR peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “VALPRO” norādījis uz vairākām turpmākās attīstības prioritātēm. To vidū uzņēmuma mērķis ir saglabāt esošo pozīciju un būt vienam no vadošajiem uzņēmumiem metāla kannu, to aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā, kā arī palielināt jaunu klientu skaitu un apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā, tai skaitā militārajā nozarē.

Viens no SIA “VALPRO” mērķiem ir arī darbinieku labbūtība, nodrošinot drošu, atbalstošu un attīstību veicinošu darba vidi. Aizvadītajā gadā uzņēmumā bija nodarbināti 296 darbinieki.

SIA “VALPRO” reģistrēts 1992. gadā, tā patiesais labuma guvējs ir Ģirts Rungainis.

2024. gadā SIA “CSK Steel” uzsāka rūpnīcas paplašināšanu Tukumā. Jaunās iekārtas uzņēmumam ļaus piegādāt tādu ražošanas apjomu, kāds nākotnē varētu būt pieprasīts. Paplašināšanās tiks pabeigta šogad, būtiski uzlabojot darbības efektivitāti un ražošanas jaudas.

Tukuma novadā reģistrētais SIA “CSK Steel” pieder dāņu CSK Letland Holding ApS. Pagājušajā gadā uzņēmums nodarbinājis 143 darbiniekus un nodokļos valsts kopbudžetā samaksājis 1,27 milj. EUR, liecina “Lursoft IT” izziņas dati.

Aizvadītā gada rezultātus uzņēmumam palīdzēja nodrošināt konsekventa izdevumu samazināšanas politika, kas tiek īstenota pēdējo gadu laikā, kā arī veiksmīgi un izdevīgi preču iepirkumi, kas realizēti, pateicoties uzņēmuma dalībnieku nodrošinātajiem apgrozāmajiem līdzekļiem.

Lai saglabātu finansiālo stabilitāti, SIA “Bisoks” vadība arī 2026. gadā plāno īstenot aktīvu izmaksu optimizācijas politiku, ieviešot mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas, tostarp dokumentu elektronisko apmaiņu un tiešsaistes pārdošanas risinājumus. Šo pasākumu rezultātā ir būtiski samazinātas uzņēmuma izmaksas, vienlaikus nezaudējot pārdošanas apjomus.

SIA “Bisoks” reģistrēts 1993. gadā un pieder Sergejam un Stepanam Kuzmičiem un Jeļenai Dolgopolovai.

SIA “Getliņi EKO” apgrozījums pērn bijis par 8,86% mazāks nekā gadu iepriekš, samazinoties līdz 45,98 milj. EUR. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka 90% no apgrozījuma veidoja ienākumi no atkritumu apsaimniekošanas, kas samazinājās par 4,16 milj. EUR jeb 9,1%. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar 3,22 milj. EUR peļņu. “Lursoft IT” dati rāda, ka pagājušajā gadā uzņēmumā bija nodarbināti 158 darbinieki.

Atkritumu apsaimniekošanas procesā radušos gāzi SIA “Getliņi EKO” savāca, attīrīja un izmantoja koģenerācijas stacijā elektroenerģijas un siltuma ražošanai. 2025. gadā saražoti 23,1 GWh elektroenerģijas, no kuriem 58% pārdoti brīvajā tirgū pēc NordPool Spot biržas cenām, bet 42% izmantoti iekšējām vajadzībām. Savukārt koģenerācijas procesā saražotas 18,5 GWh siltumenerģijas, kas izmantotas siltumnīcu un darba telpu apkurei, kā arī citiem uzņēmuma iekšējiem procesiem.

SIA “Getliņi EKO” ieņēmumi no dārzeņu audzēšanas 2025. gadā sasniedza 3,47 milj. EUR (-2,5% pret 2024. gadu), ko ietekmēja zemāka vidējā gurķu realizācijas cena augstas konkurences apstākļos. Ieņēmumi no elektroenerģijas tirdzniecības veidoja 1,10 milj. EUR (-14,2% pret 2024. gadu).

Lai pagarinātu poligona “Getliņi” ekspluatācijas laiku, SIA “Getliņi EKO” 2025. gadā turpināja mērķtiecīgu darbu pie kapacitātes paplašināšanas un inovatīvu risinājumu ieviešanas. Pārskata gadā tika pabeigta tehniskā komposta izvietošana uz slēgtā bioreaktora virsmas, pavasarī teritorijā iesētas graudzāles, savukārt 2026. gada pavasarī plānota papeļu stādīšana, tādējādi nodrošinot tehniskā komposta ilgtspējīgu integrāciju apritē un atgriešanu tautsaimniecībā.

Kopumā 2025. gadā investīcijas jaunu pamatlīdzekļu iegādei un izveidei sasniedza 15,75 milj. EUR.

Uzņēmums pagājušajā gadā turpināja attīstīt digitālus risinājumus, tostarp mākslīgā intelekta rīkus gan tirdzniecībā un klientu apkalpošanā, gan arī iekšējo procesu uzlabošanā. SIA “Tele2” arī veica virkni tehnoloģisko jauninājumu, turpinot infrastruktūras attīstību. Uzņēmums norādījis, ka infrastruktūrā, pakalpojumos un tehnoloģijās pagājušajā gadā ieguldīti 18,7 milj. EUR.

Aizvadītais gads uzņēmumam bijis būtisks arī transformācijas ziņā, izteiktu fokusu vēršot uz darbības vienkāršošanu un efektivitātes uzlabošanu. SIA “Tele2” kļuvusi disciplinētāka prioritāšu noteikšanā un vēl vairāk spējusi palielināt efektivitāti, sasniedzot vienus no augstākajiem peļņas rādītājiem nozarē ne tikai Latvijā.

2025. gadā AB “Tele2” grupa atdalīja pasīvās telekomunikāciju infrastruktūras aktīvus Baltijā un izveidoja Baltijas mobilo sakaru torņu uzņēmumu “Baltic Tower Company”, ar nolūku izveidot 50/50 partnerību ar “Global Communications Infrastructure LLC”, kuru finansiāli atbalsta Kanādā bāzētā starptautiskā finanšu kompānija “Manulife Investment management”. Jaunizveidotā uzņēmumu grupa pārvaldīs pasīvās infrastruktūras aktīvus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kopumā aptuveni 2700 torņus un jumtu vietas. Pēc darījuma “Tele2” būs galvenais nomnieks saskaņā ar 20 gadu pakalpojumu līgumu, nodrošinot ilgtermiņa un drošu piekļuvi kritiskajai infrastruktūrai. Uzņēmums ir pabeidzis reorganizāciju un atdalīšanas rezultātā ir nodibināta SIA “Baltic Tower Company Latvia”.

AS “Latgales Piens” neatlaidīgi strādā pie jaunu iespēju izpētes ar Eiropas Savienības fondu projektiem saistītajos jautājumos, lai veicinātu starptautisko konkurētspēju, kā arī meklē jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus. Viens no galvenajiem mērķiem uzņēmuma attīstībā ir iekšējo vadības un kontroles procesu uzlabošana un pilnveide. Lielu vērību AS “Latgales Piens” velta drošības un vides aizsardzības pasākumiem.

AS “Latgales Piens” īpašnieks ir piena pārstrādes uzņēmums AS “Preiļu siers”, bet patiesais labuma guvējs – Jāzeps Šnepsts.

Pārskata perioda laikā SIA “My Fitness” ieguldījumi veidoja 9,75 milj. EUR, kas galvenokārt novirzīti jaunu sporta klubu būvniecībai un esošo klubu modernizācijai. SIA “My Fitness” mērķis ir turpināt izaugsmi, atverot jaunus klubus un paplašinot savu klātbūtni tirgū. Papildus pakalpojumu kvalitātes un daudzveidības uzlabošanai, sporta kluba tīkls plāno ieviest arī jaunus digitālos risinājumus, tādējādi padarot savus pakalpojumus vēl efektīvākus un pieejamākus. 

Pagājušā gada beigās SIA “My Fitness” tīklā ietilpa piecpadsmit fitnesa klubi Rīgā. Uzņēmumā pērn bija nodarbināti 229 darbinieki.

SIA “My Fitness” reģistrēts 1999. gadā un pieder igauņu AS “My Fitness”.

2025. gada augustā SIA “Baltic Pork” vienā no savām saimniecībām piedzīvoja Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu, kas ļoti negatīvi ietekmējis darbības rezultātus gada pēdējos četros mēnešos. Uzņēmums atsāka ražošanu 2025. gada decembrī, taču slimības uzliesmojums radījis negatīvas sekas arī uz š.g. pirmā ceturkšņa rezultātiem.

“Lursoft IT” pieejamie dati rāda, ka 2025. gadā SIA “Baltic Pork” apgrozījums sasniedza 11,07 milj. EUR, kas ir par 18,53% mazāk nekā gadu iepriekš. Cūkkopības uzņēmums aizvadīto finanšu gadu noslēdzis ar 188,61 tūkst. EUR peļņu.

Aizvadītajā gadā apvienošanas procesā pie SIA “Baltic Pork” pievienoti meitas uzņēmumi SIA “BP Energy” un SIA “LB Energy”. Pagājušajā gadā uzņēmumā strādāja 53 darbinieki.

Siguldas novada uzņēmums SIA “Baltic Pork” reģistrēts 2000. gadā. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Svein Engebretsen un Ove Henrik Moerk Eek.

Produkcijas tirdzniecības ģeogrāfijas paplašināšanas stratēģijas realizācija ir sekmējusies ar jaunu tirgus apgūšanu. Pagājušā gada beigās SIA “Banga Ltd” produkciju varēja iegādāties jau 5 kontinentos 47 valstīs visā pasaulē. Uzņēmums ražo produkciju gan ar savu zīmolu, gan arī klientu privātajiem zīmoliem, piemēram, Aldi, Metro, Rimi u.c. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “Banga Ltd” norādījusi, ka 2025. gadā uzņēmums realizēja 18,1 miljonu kārbu, kas par 17,5% pārsniedz 2024. gada rādītājus. Šim gadam uzņēmums izvirzījis mērķi paplašināt savu tirgu līdz 50 – 55 valstīm, realizējot 20 miljonus kārbu.

Aizvadītajā gadā SIA “Banga Ltd” turpināja veikt ieguldījumus ražošanas iekārtās un infrastruktūrā. Galvenie ieguldījumu virzieni bija ražošanas līniju ilgtspējas darbības stiprināšana un ražojamo produkcijas veidu paplašināšana atbilstoši kopējam produkcijas pieprasījumam un jaunu produktu ieviešanas nepieciešamībai. Kopējās investīcijas jaunajos pamatlīdzekļos atskaites periodā veidoja vairāk nekā 1 milj. EUR. Pērn uzņēmums arī paplašināja ražošanas teritoriju, iegādājoties nekustamo īpašumu 7365 m2 platībā, tādējādi radot priekšnoteikumus noliktavas saimniecības turpmākai attīstībai.

“Lursoft IT” dati liecina, ka Talsu novadā reģistrētajā uzņēmumā SIA “Banga Ltd” 2025. gadā bija nodarbināti 164 darbinieki.