“Lursoft IT” pieejamie dati rāda, ka 2025. gadā SIA “KOOL LATVIJA” apgrozījums sasniedza 112,24 milj. EUR (+36,58% pret 2024. gadu). Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 3,08 milj. EUR zaudējumiem. Balstoties uz “Lursoft IT” Multi atskaites datiem, ar zaudējumiem uzņēmums strādājis visus gadus kopš tā dibināšanas 2016. gadā.

Uzņēmuma vadība prognozē pakāpenisku finanšu rezultātu un naudas plūsmas uzlabošanos, uzlabojot darbības efektivitāti un attīstot vairumtirdzniecību.

Pagājušajā gadā uzņēmums pārvaldīja 66 degvielas uzpildes stacijas un vienu automazgātuvi. Veicot degvielas uzpildes staciju tīkla izvērtējumu, 2025. gadā pieņemts lēmums pārtraukt vairāku nerentablu DUS darbību. Uzņēmumā pērn bija nodarbināti 312 darbinieki, kopumā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās samaksājot 1,49 milj. EUR un iedzīvotāju ienākuma nodoklī 567,99 tūkst. EUR. “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka degvielas tirgotāja kopējās nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā 2025. gadā sasniedza 15,37 milj. EUR.

Kopš 2022. gada SIA “KOOL LATVIJA” arī noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumus ar radniecīgajiem uzņēmumiem SIA “Dīzelis” un SIA “Security trading advisors” par 27 “Gotika Auto” zīmola DUS operēšanu. Papildu tam SIA “KOOL LATVIJA” no SIA “Dīzelis” nomā trīs DUS, kas iepriekš darbojās ar zīmolu “Metro”.

Nākamajos gados SIA “KOOL LATVIJA” plāno būtisku daļu finanšu un nefinanšu resursu novirzīt DUS modernizācijai, nodrošinot vienotu KOOL zīmola standartu visā tīklā, kā arī turpinās ieguldījumus informācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstībā. Vienlaikus SIA “KOOL LATVIJA” aktīvi strādā pie papildu finansējuma piesaistes, sadarbojoties gan ar kredītiestādēm, gan mātes uzņēmumu, kā arī regulāri optimizē darbību, lai samazinātu izmaksas un palielinātu pārdošanas apjomus.

SIA “KOOL LATVIJA” reģistrēts 2016. gadā un pieder igauņu Aktsiaselts AQUA MARINA.

Pārskata periodā SIA “BITE Latvija” turpināja īstenot mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju, ieguldot 20 milj. EUR infrastruktūras uzlabošanā. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka pērn uzstādītas 60 jaunas 5G stacijas līdz šim vēl neaptvertās vietās visā Latvijā, kā arī modernizētas 210 esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar jaunākajām tehnoloģijām. Līdz gada beigām SIA “BITE Latvija” tīklā kopumā darbojās 1160 bāzes stacijas, no kurām vairāk nekā 800 bija aprīkotas ar 5G tehnoloģiju. Pagājušajā gadā uzņēmums būtiski paplašināja 5G pārklājumu uz galvenajiem valsts A klases autoceļiem, kā arī uzsākta 3G paaudzes tīkla pakāpeniska atslēgšana visā Latvijas teritorijā. Šis process tiek īstenots, lai efektīvāk izmantotu mobilā tīkla resursus, veicinātu pāreju uz modernākām tehnoloģijām un uzlabotu klientu pieredzi. 

Turpmākajos gados SIA “BITE Latvija” sadarbībā ar grupas uzņēmumiem plāno saglabāt izaugsmes tempu un konsekventi stiprināt uzņēmuma konkurētspēju Latvijas elektronisko sakaru un IKT tirgū.

“Lursoft IT” dati rāda, ka pagājušajā gadā SIA “BITE Latvija” bija nodarbināti 875 darbinieki. Nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā telekomunikāciju uzņēmums 2025. gadā samaksājis 41,56 milj. EUR, tostarp 3,87 milj. EUR iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 7,79 milj. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Pagājušajā gadā SIA “DHL Express Latvia” aktīvi strādāja pie pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanas, paplašinot piegādes risinājumus un pilnveidojot digitālās platformas. Ieviesti arī jauni pašapkalpošanās rīki un uzlaboti sūtījumu izsekošanas risinājumi, lai nodrošinātu labāku klientu pieredzi. 

Šogad SIA “DHL Express Latvia” plāno turpināt izaugsmi, īpašu uzmanību pievēršot digitalizācijai un ilgtspējīgai loģistikai.

SIA “DHL Express Latvia” ir Nīderlandē reģistrētajam Deutsche Post International B.V. piederošs uzņēmums.

“Lursoft IT” pieejamais finanšu pārskats liecina, ka 2025. gadā SIA “TILTS” apgrozījums palielinājies līdz 91,53 milj. EUR (+69,14% pret 2024. gadu), savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas pieaugusi līdz 8,07 milj. EUR. No tās 2,57 milj. EUR novirzīti pamatkapitāla palielināšanai. Pagājušajā gadā SIA “TILTS” bija nodarbināti 440 darbinieki, uzņēmumam iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājot 1,71 milj. EUR un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās 3,24 milj. EUR.

Aizvadītajā gadā SIA “TILTS” realizējis vairākus nozīmīgus objektus, to vidū lielākie – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, Jorģa Zemitāna tilta pārbūve, tilta pār Salacu pārbūve, pāļu izbūves darbi Valbijas tunelī Kopenhāgenā, maģistrālās velo ceļu infrastruktūras būvdarbi prioritārajā koridorā Rīga – Carnikava, kā arī velo infrastruktūras izbūve maršrutos Rīga – Ulbroka, Rīga – Ķekava u.c.

SIA “TILTS” kapitāldaļu turētāji ir Sergejs un Artjoms Gridņevi.

“Lursoft IT” dati liecina, ka pagājušajā gadā SIA “Fazer Latvija” apgrozījums pieauga par 3%, sasniedzot 35,67 milj. EUR. Uzņēmums turpinājis strādāt ar zaudējumiem, to apmēram pieaugot līdz 3,75 milj. EUR. Nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā maizes ražotājs 2025. gadā samaksājis 4,09 milj. EUR. Somu Fazer Bakeries Ltd. piederošais SIA “Fazer Latvija” aizvadītajā gadā nodarbināja 375 darbiniekus.

SIA “Fazer Latvija” pagājušajā gadā turpināja investēt ražošanā un īstenoja citus pasākumus, lai uzlabotu efektivitātes rādītājus, kas ilgtermiņā dotu pozitīvu ietekmi uzņēmuma rentabilitātei. Turpinājās arī darbs pie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Uzņēmums aktīvi turpina attīstīt produktu portfeli un ieviest jaunus produktus, nostiprinot savas pozīcijas pieprasītākajos segmentos un paplašinot darbību jaunos segmentos. Atbilstoši stratēģijai, pagājušajā gadā noslēgts darbs pie divu Baltijas maizes ceptuvju apvienošanas vienā modernizētā ražošanas struktūrā Ogrē. Šis solis nodrošina efektīvāku atpazīstamo zīmolu un produktu sortimenta paplašināšanu, jaunu produktu kategoriju ieviešanu un labāku pielāgošanos pircēju mainīgajām vajadzībām.

Pārskata gadā pašpatēriņam saražotas 30,14 tūkst. t kukurūzas skābbarības, 20,82 tūkst. t zālāju skābbarības un 5,21 tūkst. t kviešu pilngraudu zaļās masas skābbarības. Tāpat arī AS “Agrofirma Tērvete” pagājušajā gadā saražojusi 4,56 tūkst. t ziemas kviešu un1,63 tūkst. t vasaras kviešu. Daļa saražotās produkcijas tiek izmantota sēklas un lopbarības vajadzībām, bet pārējo apjomu paredzēts realizēt šogad.

“Lursoft IT” pieejamie finanšu dati rāda, ka 2025. gadā AS “Agrofirma Tērvete” turpināja strādāt ar zaudējumiem, to apmēram pagājušajā gadā sasniedzot 1,19 milj. EUR (zaudējumi 2024. gadā – 2,09 milj. EUR). Galvenie zaudējumu iemesli bija saistīti ar sadarbības partnera vienpusēju atkāpšanos no līgumsaistībām, kā rezultātā uzņēmumam nācās realizēt sašķidrinātā biometāna produkciju par zemāku cenu nekā sākotnēji plānots. Papildu zaudējumus radīja arī piena izslaukuma samazinājums un nelabvēlīgie laikapstākļi lauksaimniecības nozarei. 

Šogad AS “Agrofirma Tērvete” plāno turpināt attīstīt piena ieguvi, kā arī augkopības produkcijas ražošanu un realizāciju. Plānots turpināt elektroenerģijas ražošanu ar saules paneļiem un 0,5 MW koģenerācijas staciju, saražoto elektroenerģiju realizējot brīvajā tirgū un daļēji izmantojot pašpatēriņam. Tāpat arī uzņēmums turpinās biometāna un sašķidrinātā biometāna ražošanu un realizāciju.

“Lursoft IT” pieejamie dati liecina, ka SIA “Silvanols” apgrozījums 2025. gadā palielinājās līdz 5,46 milj. EUR (+3,49% pret 2024. gadu), bet peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 700,70 tūkst. EUR. Nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā uzņēmums pērn samaksājis 1,06 milj. EUR.

Pārskata periodā tika paplašināta SIA “Silvanols” ražošanas kapacitāte, attīstot arī jaunu produktu līniju. “Tirgū augot pieprasījumam pēc jaunas produktu formas kontraktražošanas pakalpojumiem, uz esošas iekārtas attīstām arī jaunas produktu formas ražošanu. Līdz ar iekārtu papildu funkcionalitāti, plānojam paplašināt arī kontraktražošanu ar jaunām produktu formām,” norādīts SIA “Silvanols” vadības ziņojumā.

Uzņēmums pērn Latvijā reģistrējis 13 jaunus produktus, Lietuvā – 11, Igaunijā – 4, Mongolijā – 2 un Moldovā – 3.

Šogad SIA “Silvanols” plāno turpināt izaugsmi un attīstību gan vietējā, gan eksporta tirgū. Plānots turpināt investēt pētniecībā un attīstībā, lai izstrādātu un ieviestu tirgū jaunus, konkurētspējīgus produktus, un turpinātu uzlabot esošās produkcijas klāstu.

SIA “Silvanols” reģistrēts 1994. gadā un pieder AS “Olpha”.

Aizvadītajā gadā “Rīgas satiksme” nodrošināja pārvadājumus 79 maršrutos un 3 nakts maršrutos, kopumā nobraucot 35,01 miljonu kilometru. No tiem 18,97 milj. km veikti ar autobusiem (tostarp 2,04 milj. km ar elektroautobusiem), 6,31 milj. km – ar tramvajiem un 9,74 milj. km – ar trolejbusiem. Gada beigās transportlīdzekļu parks sastāvēja no 739 vienībām – 95 tramvaju sastāviem, 631 dīzeļautobusa, 52 elektroautobusiem un 224 trolejbusiem. “Rīgas satiksme” savā iesniegtajā vadības ziņojumā norādījusi, ka arī 2025. gadā sabiedriskā transporta pieprasījums turpinājis pieaugt. Kopumā pārvadāti 118,49 miljoni pasažieru, kas ir par 2,52 miljoniem jeb 2,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Aptuveni 60% pasažieru izmanto braukšanas maksas atvieglojumus pilnā vai daļējā apmērā, un ar tiem saistītos uzņēmuma negūtos ieņēmumus kompensē Rīgas pašvaldība.

Uzņēmums norādījis, ka 2025. gada nogalē vidējais vecums autoparkā esošajiem autobusiem bija 10,55 gadi, tramvajiem – 19,62 gadi, bet trolejbusiem – 12,09 gadi. “Ņemot vērā, ka no sabiedriskā transporta iepirkuma procesa uzsākšanas līdz faktiskai transportlīdzekļa ekspluatācijas uzsākšanai var paiet vairāki gadi, šobrīd noris aktīvs darbs pie jauno sabiedrisko transportlīdzekļu iegādes. Ir noslēgušās tirgus izpētes gan potenciālo autobusu, gan trolejbusu, gan arī tramvaju iegādei,” vadības ziņojumā skaidro “Rīgas satiksme”. Šogad nepieciešams uzsākt iepirkumus transportlīdzekļu iegādei, lai līdz 2030. gadam varētu saņemt vismaz 12 zemās grīdas tramvajus, 100 IMC trolejbusus (ar dinamiskās uzlādes iespēju), 60 dīzeļautobusus un 60 bateriju elektroautobusus.

Papildus sabiedriskā transporta pakalpojumiem “Rīgas satiksme” 2025. gadā turpināja nodrošināt arī pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanu. Vidēji apsaimniekotas 6490 stāvvietas 103 550 m2 platībā, to kopējam lietotāju skaitam sasniedzot 5,6 miljonus.

Pagājušajā gadā “Rīgas satiksme” bija nodarbināti 3351 darbinieki, no kuriem 380 – jaunie darbinieki. Lielākais darbinieku skaits bija nodarbināts sabiedriskā transporta ikdienas kustības nodrošināšanā (50%), 24% – tehniskā atbalsta dienestos, 18% - infrastruktūras uzturēšanā un 8% – administrācijā. “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmums pērn samaksājis 24,39 milj. EUR, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 11,65 milj. EUR.

Aizvadītajā gadā SIA “Orkla Latvija” apgrozīja 105,03 milj. EUR, par 3,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums norādījis, ka viens no apgrozījuma samazinājuma iemesliem 2025. gadā bija SIA “Staburadze” nodalīšana, kas tika veikta 2024. gada 3. ceturksnī. Ražotāja peļņa pēc nodokļu  nomaksas 2025. gadā sasniedza 7,93 milj. EUR.

2025. gadā SIA “Orkla Latvija” turpināja pozīciju stiprināšanu tirgū, gan efektivizējot esošos ražošanas procesus, gan apzinot iespējas ražoto produktu portfeļa palielināšanai. Piemēram, ražotnē “Laima” veikta vafeļu līnijas dzesēšanas tuneļa nomaiņa, kas ļauj par 22% palielināt ražošanas jaudu, kā arī uzlabos produkta kvalitāti un samazinās ražošanas zudumus. Pārskata gadā “Ādažu” čipsu rūpnīcā tika uzstādītas divas jaunās pakošanas līnijas par 657,22 tūkst. EUR. Tās paredzētas ražotnes jaudīgākas ražošanas līnijas produkcijas pakošanas nodrošināšanai. 

Šogad SIA “Orkla Latvija”  plāno turpināt ražošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī uzņēmuma zīmolu produktu attīstīšanu, jaunu produktu zīmolu izstrādi un produktu sortimenta paplašināšanu. Uzņēmuma mērķis šim gadam ir rentablas izaugsmes veicināšana un tirgus daļas pieaugums vietējā un eksporta tirgos.

SIA “Orkla Latvija” ir norvēģu AS ORKLA SNACKS piederošs uzņēmums, kas pagājušajā gadā nodarbināja 421 darbinieku. Uzņēmums nodokļos Latvijas budžetā pērn samaksājis 12,55 milj. EUR. 

Nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā AS “Dobeles dzirnavnieks” 2025. gadā samaksājis 9,25 milj. EUR, tostarp 4,05 milj. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 2,01 milj. EUR iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Uzņēmumā pērn strādāja 471 darbinieks.

Pagājušajā gadā AS “Dobeles dzirnavnieks” turpināja mērķtiecīgu attīstību, īstenojot investīcijas ražošanas procesu efektivizācijā un infrastruktūras modernizācijā. Pārskata periodā pabeigta divu jaunu graudu uzglabāšanas torņu izbūve, tādējādi palielinot kopējo graudu uzglabāšanas jaudu par 36 tūkst. t. Tāpat veikta elevatora un graudu uzglabāšanas torņu rekonstrukcija, būtiski uzlabojot graudu pieņemšanas, apstrādes un uzglabāšanas sistēmas darbības efektivitāti. Dzīvnieku barības ražotnē AS “Dobeles dzirnavnieks” veica investīcijas ražošanas jaudu palielināšanai un tehnoloģisko procesu modernizācijai. Iesniegtajā vadības ziņojumā AS “Dobeles dzirnavnieks” norādījis, ka 2025. gadā tā investīciju apjoms sasniedza 17,8 milj. EUR. Šogad uzņēmums paredzējis investīcijas projektos ieguldīt 15 milj. EUR.

Aizvadītajā gadā AS “Dobeles dzirnavnieks” ražotnēs tika pārstrādāti 376 tūkst. t graudu, kas ir par 35 tūkst. t jeb 10% vairāk nekā 2024. gadā.

Turpmākajos attīstības plānos SIA “Ādažu desu darbnīca” paredz 2026. gadā pabeigt jaunas noliktavas būvniecību un nodot to ekspluatācijā. Noliktava tiks aprīkota ar mūsdienīgām aukstumiekārtu kamerām, kas nodrošinās efektīvāku produkcijas uzglabāšanu, kvalitātes kontroli un loģistikas procesu pilnveidošanu. Vienlaikus šogad plānots uzsākt arī jauna kulinārijas ceha būvniecību, lai paplašinātu produktu sortimentu, palielinātu ražošanas jaudas un stiprinātu uzņēmuma konkurētspēju tirgū.

SIA “Ādažu desu darbnīca” reģistrēta 1993. gadā un pieder Jānim, Mārtiņam un Pēterim Saukām. Aizvadītajā gadā uzņēmumā strādāja 206 darbinieki.

SIA “Rīgas ūdens” investīciju apjoms 2025. gadā palielinājās par 36,2%, pērn sasniedzot 48,5 milj. EUR, kas ir augstākais līmenis pēdējo piecu gadu periodā. Lielākā daļa ieguldījumu veikta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstībā un modernizācijā, stiprinot infrastruktūras ilgtspēju un darbības drošību.

SIA “Rīgas ūdens” infrastruktūrā 2025. gadā ietilpa 1544 km ūdensvada tīklu un 1293 km kanalizācijas tīklu. Iesniegtajā vadības ziņojumā uzņēmums norādījis, ka ūdens ieguve no ūdensgūtnēm pērn bija līdzsvarota – 50,3% no kopējā apjoma tika iegūti no virszemes ūdens avotiem, savukārt 49,7% – no pazemes ūdensgūtnēm. SIA “Rīgas ūdens” ūdensapgādes pakalpojumus pagājušajā gadā sniedza Rīgas valstspilsētas teritorijā, kā arī daļā no Ķekavas, Ropažu, Ādažu un Mārupes novadiem. 2025. gadā klientiem piegādātā dzeramā ūdens apjoms sasniedza 36 396 tūkst. m3.

Pagājušajā gadā SIA “Rīgas ūdens” bija spēkā 24 856 līgumi par pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu 24 419 objektos. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka 43% no kopējā klientu skaita bija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, 40% – privātmājas, bet 17% – juridiskās personas.

Aizvadītajā gadā SIA “Rīgas ūdens” bija nodarbināti 751 darbinieki, no tiem 76% – ražošanā.

SIA "SS" norādījis, ka šogad tas plāno uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.

“Lursoft IT” izziņas dati rāda, ka 2025. gadā SIA “SS” bija nodarbināti 11 darbinieki. Nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā sludinājumu portāls pagājušajā gadā samaksājis 4,16 milj. EUR, no tiem 2,37 milj. EUR – PVN.

SIA “SS” reģistrēts 1994. gadā un vienādās daļās pieder Jurim Līnim un Andrejam Kivackim.

Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka SIA “Piebalgas alus” savas produkcijas izplatīšanai izmantoja AS “Cēsu alus” distribūcijas kanālus. 2025. gadā uzņēmuma ražotā produkcija pēc AC Nielsen tirgus datiem sasniedza 5,5% lielu tirgus daļu. “Lursoft IT” pieejamā finanšu pārskata datos redzams, ka SIA “Piebalgas alus” apgrozījums 2025. gadā audzis līdz 2,15 milj. EUR (+10,38% pret 2024. gadu), bet peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 144,89 tūkst. EUR. Nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā alus ražotājs pagājušajā gadā samaksājis 459,52 tūkst. EUR.

2025. gadā SIA “Piebalgas alus” turpināja īstenot ilgtermiņa investīciju programmu, uzņēmumā ieguldot 178 tūkst. EUR. Investīcijas veiktas ražošanas iekārtu efektivizācijā, drošībā, kā arī procesos, lai samazinātu uzņēmuma ietekmi uz vidi.

Šogad SIA “Piebalgas alus” plāno izmantot uzņēmuma ražošanas jaudas, lai palielinātu ražošanas un pārdošanas apjomus caur mātes kompānijas distribūcijas kanālu.

“Lursoft IT” pieejamie gada pārskata dati rāda, ka 2025. gadā SIA “Latvijas Energoceltnieks” apgrozīja 22,97 milj. EUR (-2,63% pret 2024. gadu), pēc nodokļu nomaksas gūstot 2,58 milj. EUR peļņu (+3,91%). SIA “Latvijas Energoceltnieks” pagājušajā gadā strādāja 269 darbinieki, uzņēmumam valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās samaksājot 2,57 milj. EUR un iedzīvotāju ienākuma nodoklī 0,48 milj. EUR.

Aizvadītajā gadā SIA “Latvijas Energoceltnieks” aktīvi strādāja pie jaunu klientu piesaistes, kas ļāva būtiski paplašināt pasūtītāju loku un veidot stabilu pamatu turpmākajai projektu portfeļa attīstībai. Ņemot vērā nozares attīstības tendences enerģētikas un telekomunikāciju sektorā, 2025. gadā SIA “Latvijas Energoceltnieks” galvenie izaicinājumi bija saistīti ar klientu portfeļa diversifikāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, starptautiskās darbības paplašināšanu, kā arī kvalificēta darbaspēka piesaisti un darbinieku profesionālās kompetences attīstību.

SIA “Latvijas Energoceltnieks” ir SIA “Skonto Group” piederošs uzņēmums.

Atbilstoši SIA “Rīgas nami” apstiprinātajai Energopolitikai, pārskata periodā uzņēmums ieviesa energopārvaldības sistēmu, kas tiks sertificēta atbilstoši ISO 50001 standartam. Savukārt efektīvākas un klientiem pieejamākas apkalpošanas nolūkos pilnvērtīgu darbu pārskata periodā uzsāka vienots SIA “Rīgas nami” Klientu apkalpošanas centrs. 

2025. gadā SIA “Rīgas nami” nodrošināja ieņēmumu pieaugumu gandrīz visos darbības segmentos. Izņēmums bijis vien tirgus segments, kurā ieņēmumi samazinājās par 144 tūkst. EUR jeb 2%, kas saistīts ar atsevišķu esošo īpašumu slēgšanu rekonstrukcijas darbu veikšanai. Lielāko daļu no kopējā apgrozījuma (54%) viedo darījumi, kuros SIA “Rīgas nami” saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem nodrošina pašvaldības institūcijām nepieciešamo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas funkciju izpildi par pašizmaksu. “Šāda darbības struktūra būtiski ierobežo peļņas potenciālu attiecīgajā segmentā,” savā vadības ziņojumā paudis SIA “Rīgas nami”. Vienlaikus uzņēmums pērn mērķtiecīgi attīstīja citus biznesa virzienus – pasākumu centru segmentā ieņēmumi palielinājās par 74,7 tūkst. EUR jeb 4,4%, savukārt komerctelpu nomas segmentā par 439 tūkst. EUR jeb 11%. Ieņēmumu pieaugums šajos segmentos kompensēja samazinājumu tirgus segmentā, kopumā ļaujot pagājušo gadu SIA “Rīgas nami” noslēgt ar pozitīvu finanšu rezultātu.

Aizvadītajā gadā SIA “Rīgas nami” ieguldījis 3,07 milj. EUR lielas investīcijas. Nozīmīgākie projekti īstenoti Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā (0,91 milj. EUR) un Piena paviljonā (0,64 milj. EUR). Pasākumu centrā “Splendid Palace” iegādāts jauns kino projektors un krēsli 0,17 milj. EUR apmērā. Papildu 0,35 milj. EUR investēti IT infrastruktūras attīstībā, savukārt 0,23 milj. EUR novirzīti komercobjektu energoefektivitātes un tehnisko apkalpošanas sistēmu uzlabošanai.

SIA “Rīgas nami” ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs. Uzņēmums nodarbojas arī ar sociālo dzīvojamo māju apsaimniekošanu.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošais SIA “Rīgas nami” 2025. gadā nodarbināja vairāk nekā 560 darbiniekus. Uzņēmums nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā 2025. gadā samaksājis 7,2 milj. EUR.

Pārskata gadā AS “Mapon” turpināja piesaistīt jaunus klientus un partnerus, kā arī paplašināja sadarbību ar esošajiem klientiem.

“Lursoft IT” dati rāda, ka aizvadītajā gadā AS “Mapon” nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā samaksājis 3,5 milj. EUR, tostarp 2 milj. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,13 milj. EUR iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Uzņēmumā pērn strādāja 157 darbinieki.

Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka 2025. gadā AS “Mapon” veica uzņēmuma Interkom AB iegādi Zviedrijā, kas vēlāk tika pārsaukts par Mapon Sweden AB, kā arī Īrijā iegādāts uzņēmums Envirokind Limited, kas pārsaukts par Mapon Fleet Platform Limited. Papildus arī nodibināts meitas uzņēmums Lielbritānijā ar nosaukumu Mapon UK Limited. Uzņēmums norādījis, ka pagājušā gada februārī tā obligācijas tika iekļautas Nasdaq First North obligāciju sarakstā. Finansējuma piesaistes pamatmērķis ir turpmāka AS “Mapon” koncerna izaugsme, cita starpā veicinot nozares uzņēmumu iegādes darījumus.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, AS “Smiltenes piens” apgrozījums palielinājās par 9,48%, sasniedzot 33,5 milj. EUR. Eksporta apjoms sasniedza 18,21% no kopējā apgrozījuma. AS “Smiltenes piens” norādījis, ka apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar krējuma, biezpiena un proteīna smūtiju ražošanas apjoma pieaugumu un pārdošanu. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 29,36 tūkst. EUR peļņu. “Lursoft IT” dati rāda, ka piena pārstrādes uzņēmumā pērn bija nodarbināti 162 darbinieki.

Pagājušajā gadā AS “Smiltenes piens” iepirkto izejvielu kopējais apjoms sasniedza 41,4 tūkst. t, kas ir par 5% vairāk nekā 2024. gadā.  

Aizvadītajā gadā uzņēmums pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādē investējis 3,13 milj. EUR.

Iesniegtajā vadības ziņojumā AS “Smiltenes piens” norādījis, ka 2026. gadā plānots apgūt jaunus eksporta tirgus, izstrādājot jaunus, eksportam paredzētus produktus, kas tiek pārdoti gan ar AS “Smiltenes piens”, gan klientu privātajām preču zīmēm. Tāpat arī iecerēts palielināt un nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, palielināt apgrozījumu biezpienam, piedāvājot produktus jaunā iepakojumā. Uzņēmums plāno arī LAD projektu ietvaros iegādāties jaunas ražošanas iekārtas, kas palielinās ražošanas automatizācijas līmeni, efektivitāti un produktu kvalitāti. AS “Smiltenes piens”: “Turpināsies darbs pie produktu sortimenta optimizācijas un ražošanas procesu automatizācijas, loģistikas ķēžu uzlabošanas, lai samazinātu izmaksas un uzlabotu pakalpojuma kvalitāti.”

“Lursoft IT” pieejamie dati rāda, ka pagājušajā gadā AS “Pasažieru vilciens” apgrozījums sasniedza 81,5 milj. EUR, kas ir par 7,32% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 978,96 tūkst. EUR peļņu. Apkopotie dati liecina, ka 2025. gadā AS “Pasažieru vilciens” nodokļos valsts kopbudžetā samaksājis 11,17 milj. EUR. Uzņēmumā pērn bija nodarbināti 1020 darbinieki.

Pārskata periodā AS “Pasažieru vilciens” turpināja attīstīt pakalpojumu pieejamību un pārvadājumu infrastruktūru, īstenojot nozīmīgus uzlabojumus pārvadājumu organizēšanā un klientu apkalpošanā. “Tika paplašināts reisu piedāvājums vairākos būtiskos virzienos, palielinot reisu skaitu līdz Daugavpilij, Cēsīm un Valgai, tādējādi uzlabojot mobilitātes iespējas pasažieriem,” teikts AS “Pasažieru vilciens” vadības ziņojumā. 

“Lursoft IT” dati rāda, ka 2025. gadā SIA “Ceļu būves firma “Binders”” strādāja ar 147,20 milj. EUR, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2024. gadu (66,15 milj. EUR). Apgrozījuma kāpums ir saistīts ar vairāku apjomīgu projektu aktīvo realizācijas fāzi. Iesniegtajā gada pārskatā redzams, ka pagājušo gadu uzņēmums noslēdzis ar 12,91 milj. EUR peļņu (2024. gada peļņa – 55,37 tūkst. EUR). Uzņēmumā pērn strādāja 489 darbinieki.

SIA “Ceļu būves firma “Binders”” realizēja vairāk nekā 60 būvniecības projektus, no kuriem lielākie pēc apgrozījuma bija Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecība, Vidzemes šosejas (A) posma un Lorupes gravas viadukta pārbūve, Rīgas Lidostas 4. perona un piebraucamo ceļu pārbūve, Tramvaja līnijas infrastruktūras pārbūve Rīgā (7. maršruta posmi) u.c.

2025. gadā SIA “Ceļu būves firma “Binders”” turpināja investēt ražošanas efektivitātē, fokusējoties uz jaunu tehnoloģisku risinājumu ieviešanu Iecavas asfaltbetona rūpnīcā un tehnikas parka atjaunošanu. Kopējās investīcijas pamatlīdzekļos pārskata gadā sasniedza gandrīz 5,6 milj. EUR.

Šogad uzņēmums plāno turpināt iesākto tehnikas atjaunošanas un digitalizācijas kursu, vērtējot ilgtspējīgas būvniecības metožu ieviešanu. Galvenā uzmanība tiks pievērsta efektīvai vadībai, īpaši ņemot vērā ārējos riskus.