Pagājušais gads būvniekam "BMGS" nesis apgrozījuma kritumu

25.08.2021 07:08:00

Būvniecības uzņēmums AS “BMGS” 2020.gadā piedzīvojis apgrozījuma kritumu par 21,31%, liecina uzņēmuma iesniegtais jaunākais gada pārskats. Dati rāda, ka AS “BMGS” pērn apgrozīja 47,81 milj. EUR, finanšu gadu noslēdzot ar 221,95 tūkst. EUR peļņu, pretstatā 1,19 milj. EUR zaudējumiem gadu iepriekš.

Kā galvenos iemeslus pagājušā gada kritumam AS “BMGS” norāda kravu apgrozījuma samazinājumu Latvijas ostās, kā rezultātā samazinājies gan ostu infrastruktūras attīstības projektu skaits, gan to apjomi, kā arī neskaidrību par nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamo finansējuma apjomu un atbalsta virzieniem. Iesniegtajā vadības ziņojumā AS “BMGS” min, ka kritumu ietekmējusi arī ostu pārvaldības reforma Latvijā, kuras rezultātā esošo ostu pārvalžu vietās tiks izveidotas valsts pārvaldītas kapitālsabiedrības. “Eksperti lēš, ka laikā līdz jaunās kapitālsabiedrības pabeigs īpašumu pārņemšanu un vienosies ar pašvaldībām par sadarbību ostu pārvaldīšanā un attīstīšanā, attīstības projekti netiks virzīti, un lielas investīcijas ostu infrastruktūrā netiks veiktas,” norādījis AS “BMGS”. Apkopojot iepriekšminētos iemeslus, AS “BMGS” secina, ka hidrotehnisko būvdarbu izaugsme Latvijas tirgū tuvāko gadu laikā nav sagaidāma. 

2020.gadā AS “BMGS” veica potenciālo tirgu izpēti ar mērķi paplašināt piedāvājamo būvniecības un montāžas darbu ģeogrāfiju, kā arī risku diversifikāciju. “Nākotnē uzņēmums plāno paplašināt un attīstīt profilētā virziena saimnieciskās darbības sfēru.

2021.gadā ir plānots vismaz saglabāt veicamo hidrotehnisko darbu apjomu Latvijas teritorijā, bet ārpus Latvijas attīstīt un stiprināt jaunu dzelzceļa objektu projektēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības darbības virzienu,” norādījis AS “BMGS”. Uzņēmums plāno turpināt apgūt jaunas profilētas būvniecības tehnoloģijas, kā arī aktīvi attīstīt jaunas būvniecības aktivitātes Lietuvā, Zviedrijā, Igaunijā un Somijā.

Lursoft izziņas informācija rāda, ka AS “BMGS” patiesie labuma guvēji ir Jeļena Para un Dmitrijas Prokopčiks.